Scenogrāfija

Scengrāfija

Novelē nav detalizētu vides apraktu, tiek nosauktas tikai aptuvenas notikumu vietas, piem. cietums, cietuma kamera, Aleksa istaba, bārs utt. 

Vieni no svarīgākajiem notikumiem risinās kino tēatrim līdzīgā telpā, kur Aleksam tiek veikta "ārstēšana", kopš tā brīža Alekss nonāk uzmanības centrā, par viņu ziņo presē un viņa seja ir katrā avīzē...šī dzīve jau ir kā "uz skatuves". 

Savā scenogrāfijas variantā, es pārvērstu visu teātra telpu par notikumu vietu, skatītāju zāle arī tiktu apdzīvota, un pati skatuve pārvērstos par kino ekrānu vai atklātu telpu aiz priekšskara.
 Skatītāju zāle tiktu sadalīta vairākos sektoros, dažos no tiem risinātos notikumi, bet citos vietas būs ieņēmuši skatītāji.

Greznais operas tipa teātra interjers, kā krāšņā Bēthovena mūzika ietveroši visam fonā, kā arī vēl ironiskāks un kontastaināks pretstats visam neglītam, šausminošam, nežēlīgam...

Tēlu izskats

Tēlu izskats

Mode, izskats, tāpat kā citi mākslas veidi, Mehāniskā Apelsīna pasaulē spēlē nozīmīgu, aprakstošu lomu. Ipaši spilgti tie ir uzsvērti filmas pirmajā pusē. Aleksa bandas vienojošais elements un viņu savienības indikators ir viņu „formastērps”, gandrīz vienādi kostīmi visiem 4 bandas locekļiem.Šis vizuālais tēls iezīmē sabiedrībā valdošo aktuālo ( vismaz pēc Aleksa un viņa draugu domām) modi. Grāmata ir izdota 1962. gadā, taču notikumam risinoties nākotnē (nav precizēts, bet visticamāk, ne ļoti tālā), tēlu ārējam izskatam un pasaules iekātrojumam ir piesaistīts neierobežots fantāzijas faktors, kā jau visām „zinātniski fantastiskā” žanra pasaulēm.

Citāti no grāmatas, Aleksa izskats:

„The four of us were dressed in the height of fashion,

which in those days was a pair of black very tight tights with the old jelly mould, as we called it, fitting on the crotch

underneath the tights, this being to protect and also a sort of a design you could viddy (see) clear enough in a certain light, so that I had one in the shape of a spider(...).

Then we wore waisty jackets without lapels but with these very big built-up shoulders ( ' pletchoes ' we called them) which were a kind of a mockery of having real shoulders like that. Then, my brothers, we had these off-white

cravats which looked like whipped-up kartoffel (potato) or spud with a sort of a design made on it with a fork. We wore our hair not too long and we had flip horrorshow (great) boots for kicking” 

Šis tēls ir visskaidrākais un pieminētākais, Burgess neapraksta varoņu drēbes tik sīkumaini tālākajā noveles daļā, tikai ieskicē aptuvenu tēlu. Iespējams tas saistīts ar ārišķību, kura izpaužas gan apģērbā, bravurīgajā runas veidā un darbībās, kuras Alekss veic, stāsta otrā daļā pārmaiņas un darbība noris viņa galvā, notiek psoholoģiskas pārmaiņas...tādēļ materiālā pasaule tiek nostādīta otrajā plānā.

Tērpi no filmas

Filmā apģēbs atšķiras no novelē uzstādītā, tomēr Kubrika variantam piemīt lielāka sirreālisma atmosfēra, vēl vairāk paspilgtinot gandrīz apsurdo stāstu – teicējs, galvenais tēls, antivaronis Aleks, pēc būtības sadists psihopāts, 15gadīgs slepkava kuram par spīti visam jūtam līdzi un kura teiktajā ieklausamies.

Kubriks nomainijis Aleksa bandas izskatu, no novelē minētā melnā ietērpa, uz pilnīgi pretēju – baltu, atstājot lielu ietekmi un padarot šo tēlu ikonisku līdz pat mūsdienām, vairāk kā 40 gadus pēc filmas radīšanas.

Kubrika filma pievērš uzmanību detaļām, piemēram noslēdzot apli, kurā Alekss no vajātāja kļūst par vajāto - upura sarkan baltais halāts uzskatāmi norāda uz šo saistību un paspilgtina varoņa ironisko stāvokli.

Links uz detalizētu filmas tērpu analīzi:

http://fashionfilmstudies.blogspot.com/2010/09/case-study-clockwork-orange-1971.html

Biomehānika

Kādēļ Aleks un viņa draugi tik ļoti tīksminās par  vardarbību – saskare ar cilvēka miesu, tās anatomijas ietekme, iespējams, šķiet tik kārdinoša un intresanta, jo cilvēka miesa ir retums? Grāmatā aprakstītajās vardarbības ainās tiek minētas asinis, sauktas par „red crovy” – asinis kā dzīvības šķidrums, iespējams, motoreļļa, kas darbina šīs mehāniskās būtnes. Mehānika +dzīvs organisms, kā mehānisks apelsīns liek fantazēt par kiborga tēlu –pa pusei cilvēku, pa pusei mašīnu...militāru, iznīcinošu kontrolējamu iekartu.

"Clockwork Orange: A Play with Music" Las Vegasā The Onyx Theater

Clockwork Orange: A Play with Music 

Las Vegasa

Režisors: Brandon Alan McClenahan

Tērpu mākslinieks: Kit Rodgers

Scenogrāfs: Tim Burris

Horeogrāfija: Jenna Wurtzburger

Skaņa: Sandy Stein

Gaisma: Shawn Hackler 

The Onyx Theatre, Las Vegas, USA

Infromācija par šīs izrādes uzbūvi ir pieejma tikai no dažām bildēm, tomēr jau nosaukums parāda ka tas ir mūzikls, mūzikai ir svarīga loma Burgesa novelē un Aleksa dzīvē, tādēļ ir tikai loģiski iet soli tālāk un ar t;as palīdzību izstāstīt šo stāstu pilnībā.

Pirmkārt Aleksu atveido sieviete, iespējams, lai uzsvērtu viņa mazo vecumu un bērnišķību, arī balss, 15 gadus vecam zēnam var būt pietiekami sievišķīga, kas rada vēl dīvaināku un ironiskāku noskaņu kombinācijā ar Aleksa sadistisko rīcību. 

Apģērbs galvenajam varonim pauž piederību pie ielu dzīves, platas jakas, bikses, ikdienišķs apģērbs arī musdienās - raksti un krāsu salikumi, piemēram melnbalti strīpotā jaka -  gan ieslēdz varoni rstēs, gan arī ilustrē viņa, un jebkura cita, ļauni-labo cilvēka dabu.

A Clockwork Orange Volcano Theatre Company,UK

"A Clockwork Orange" Volcano Theatre

Šī izrāde, iespējams, tādēļ, ka veidota Burgesa dzimtenē un par to ir pieejams vilsielākais informācijas daudzums, man šķita viskvalitatīvākā.

Izrādē apspēlē Aleksa mazgadību, ilustrējot to kā mūžam pienu dzerošu un pamperus nēsājošu zīdaini.
Apģērba un tēlu izskata ziņā nevarētu teikt, ka tie ir izvēlēti īpaši orģināli, šeit jau atkal parādās Kubrika neizdzēšamais iespaids. Izrādesa autori gan uzsver ļaužu kontroli un cilvēka kā lietas salīdzinājumu, katram piešķirot numuru un svītru kodu kā precei. Prece, kurai jākalpo sistēmai un jāpaliek pakļautai lai no tās būtu kāds labums un jēga.

Režisors: Paul Davies

Tērpu mākslinieks: Kit Rodgers

Scenogrāfija: Gudny Sigurdar

Horeogrāfija: Catherine Bennett

Skaņa: Simon Thorne

Video: Mariko Montpetit

Gaisma: Jack Ramplin

Lomās: Paul Coldrick; Kyle Edward-Hubbard; Alex Moran; Mairi Phillips; Billy Rayner

Citāts par izrādi:
"Volcano tackles Burgess's inventive, disturbing little masterpiece with choreographic skill and linguistic exuberance. A nasty little shocker, or a profound exploration of state power and free will? Beautifully designed, with extraordinary performances, this production stays true to Burgess's original in its cut-throat inventiveness and in its insistence on the question of whether it is better to be forced to be good, or to be free to do evil."

Fragmenti no izrādes:

Teātru mājaslapu dizains

Darbu ļoti atviegloja nejauši uzietais, jau sastādītais Mehāniskā Apelsīna teātra uzvedumu saraksts - tajā ir atzīmētas 40 teātra izrādes dažādās pasaules vietās (Nacionālā tēātra iestudējums nav iekļauts)

http://www.malcolmtribute.freeiz.com/aco/acoplay.html

Lielu lomu priekšstata rašanās laikā spēlē pieejamie vizuālie materiāli interneta vietnēs(video, fotogrāfijas, plakātu un bukletu attēli) un teātra mājaslapa, kas reklamē attiecīgo izrādi. Nenoliegšu, ka daudzi no apskatītajiem uzvedumiem, pēc pieejamās informācijas daudzuma un satura, šķita zemas kvalitātes un ar zemu māksliniecisko vērtību, taču kopumā jāatdzīst, ka neatradu neivienu noveles teātra adaptāciju, kura man radītu spilgtu iespaidu un liktos īpaši intresanta un atšķirīga no citām...

 Toties meklējuma laikā apmeklētās mājaslapas izraisīja dažādas emocijas,  no vienaldzības līdz apbrīnai un pat šaubām - vai interneta vietne kurā raugos ir kultūras iestādes mājaslapa?

Līdz šim esmu izmantojusi tikai Latvijas teātru mājaslapas un tās man vienmēr ir šķitušas ērti lietojamas un vizuāli gaumīgas, piemērotas kultūras nozarei, kuru tās pārstāv. Tomēr šoreiz, ciemojoties daudzās ārzemju interneta vietnēs, ne reizi vien nācās pārbaudīt lapas adresi un nosaukumu lai pārliecinātos, ka atrodos īstajā vietā. Nonācu pie secinājuma, ka teātra kultūra nebūt nav visur vienāda, un priekšstats par attiecīgo uzvedumu veidojas jau mirklī kad lasi tā anotāciju šausminoši atbaidošā  mājaslapā :)

Jaunais Rīgas teātris

Dailes teātris

Nacionālais teātris

VS

 

 Onyx Theater Losandželosā

Lytton theater Herdfordshire England

Renegade Theater Experiment  San Jose

Mehāniskais Apelsīns pabijis visur.

Vācot informāciju internetā, ik pa laikam pavīd dažādas Mehāniskā Apelsīna adaptācijas un references visdažādākajās saistībās - mūsdienās, tas sintizējas ar kultūrā populāriem tēliem, tiek parodēts, atdarināts, ikoniskā vizuālā valoda ir viegli atpazīstama un atmiņā paliekošākās ainas izspēlētas atkal un atkal. Šeit redzami daži piemēri no televīzijas šoviem, animācijas filmām un mūsdienu kultūrā populāriem tēliem kopā ar Mehānisko Apelsīnu.

Burgesa izrāde "A Clockwork Orange 2004"

 "A Clockwork Orange 2004"

1990. gada februārī klajā nāca Royal Shakespeare Company veidotā ''A Clockwork Orange 2004,''  skatuves versija, kuras tapšanā piedalījās pats Anthony Burgess, kā arī mūzikas veidotāji Bono and the Edge no grupas U2. Zīmīgi un gana interesanti ir tas, ka pats Burgess, būdams, komponists, sarakstija dziesmas šim šovam, taču izrāde piedzīvoja izgāšanos, atsauksmes bija negatīvas, kāds to nosauca par „Mehānisko Citronu” , vēl kāds salīdzināja izrādes skatīšanos ar atrašanos smalkā franču restorānā, kurā galdā likts burgers....

Diemžēl, par šo izrādi vizuālus materiālus atrast tikpat kā neizdevās, tādēļ nevaru gūt priekšstatu par to, kāda varētu būt paša Burgesa vizuālā vīzija par savu slaveno noveli, taču daži tekstuālie materiāli, kā arī nelielais video treileris dod vismaz mazu ieskatu un palīdz izprast kopējo izrādes atmosfēru.

http://www.nastyprisms.com/temp/cache/www.geocities.com/malcolmtribute/aco/aco2004.html

Raksts no New York Times:

http://www.nytimes.com/1990/02/14/theater/poor-reviews-for-musical-of-a-clockwork-orange.html

Intervija par darbu pie Mehāniskā Apelsīna U2 mājaslapā:

http://www.atu2.com/news/a-clockwork-orange.html