Filma

1971. gada britu filma. Stenlija Kubrika režija. Pēc Entonija Burgesa 1962. gada noveles ar tādu pašu nosaukumu.

Daudzas no Stenlija Kubrika filmām kļuva skandalozas, jo apsteidza savu laiku. Satīru viņš piemēroja šķietami tam ļoti neatbilstošām – atomkara, vardarbības – tēmām. Tā arī britu rakstnieka Entonija Bērdžesa slengā sarakstītā romāna ekranizējums “Mehāniskais apelsīns” ar Malkomu Makdauelu galvenajā lomā kļuva par asu strīdu objektu. Ciniskās un pesimistiskās filmas – apokaliptiskas netālas nākotnes vīzijas – tēma ir jauniešu noziedzības iemesli, paaudzes neiecietība, brīvās gribas apspiešana un mūsdienu sabiedrības morālo vērtību apšaubīšana. Tolaik tāds vardarbības atainojums bija kas nepieredzēts. Tomēr, iespējams, tā ir Kubrika visstrīdīgākā un varbūt arī meistaram visraksturīgākā filma, tagad jau etalons fantastiskā reālisma žanrā. Netālā nākotnē viena daļa cilvēku dzīvo pastāvīgās bailēs par savu dzīvību, bet otra – trako un izklaidējas mokot, kropļojot, nogalinot.

http://en.wikipedia.org/wiki/A_Clockwork_Orange_(film)

Afiša

Ikonisko filmas afišu radīja amerikāņu grafiskais dizainers Bils Golds.

Filmas plakāta dizaina izpētei un analīzei ir veltītas vairākas mājaslapas, skaidrojot apslēptos simbolus un norādot uz "Mehāniskā apelsīna" vēstījumu.

http://www.collativelearning.com/ACO%20chapter%2014%20.html

Sākuma aina

http://www.youtube.com/watch?v=HI-mDTdeKR8

Kadri no filmas

                                  










Burgess ir rakstijis un runājis par Mehānisko Apelsīnu ļoti daudz, šķiet, nekas nav atstāts noslēpumā no lasītājiem, arī Kubrika filma tika veidota ar rakstnieka līdzdalību, tādēļ tā kalpo kā nozīmīgs vizuāls vēstījums un papildinājums Burgesa novelei. Tomēr pēc rakstnieka teiktā ir skaidri saprotams, ka līdz ar milzīgo filmas auditoriju un viņa darba popularitāti, nāk arī šaubas, vai filma attēlo to stāsta jēgu un domu, kuru vēlējies izteikt autors, pretēji visbiežāk uztvertai nežēlestības glorifikācijas tēmai filmā.

Citāti:

"Anthony Burgess, the author of the novel, A Clockwork Orange, had mixed feelings about the film, supporting it publicly, but privately worrying that Kubrick’s ending missed the point of his novel. Except for the omission of the book’s final chapter, the film does follow Burgess’ novel very closely — and, in fact, during filming, Kubrick often brought the book to the set – working directly from its pages."

"We all suffer from the popular desire to make the known notorious. The book I am best known for, or only known for, is a novel I am prepared to repudiate: written a quarter of a century ago, a jeu d'esprit knocked off for money in three weeks, it became known as the raw material for a film which seemed to glorify sex and violence. The film made it easy for readers of the book to misunderstand what it was about, and the misunderstanding will pursue me until I die. I should not have written the book because of this danger of misinterpretation."